Atklājot nākamo mākslīgā intelekta progresu visā Eiropas Savienībā

Tirgus pārskats: Mākslīgā intelekta pieņemšana un investīciju tendences
Tehnoloģiju tendences: Inovācijas, kas veido ES mākslīgā intelekta ekosistēmu
Konkurences vide: Galvenie spēlētāji un stratēģiskie soļi
Izaugsmes prognozes: Prognozes mākslīgā intelekta paplašināšanai
Reģionālā analīze: Valsts līmeņa ieskati un karstās vietas
Nākotnes redzējums: Paredzamās attīstības un politikas virzieni
Izaicinājumi un iespējas: Barjeru pārvarēšana un potenciāla atbloķēšana
Ava un atsauces

“Suriname, mazā valsts uz Dienvidamerikas Guiana Shield, piedzīvo digitālo transformāciju kopā ar savām kaimiņvalstīm, Gajānu un Francijas Gajānu.” (avots)

Tirgus pārskats: Mākslīgā intelekta pieņemšana un investīciju tendences

Eiropas Savienība (ES) turpina paātrināt mākslīgā intelekta (MI) pieņemšanu un investēšanu, nostiprinot sevi kā globālu līderi atbildīgas un inovatīvas MI izmantošanā. Paredzams, ka 2025. gada jūnijā ES MI tirgus sasniegs 28,5 miljardus eiro, kas atspoguļo 22% sarežģīto gadā (CAGR) pieaugumu kopš 2022. gada (Eiropas Komisija). Šo izaugsmi veicina spēcīgas publiskā un privātā sektora investīcijas, regulatīva skaidrība un uz ētiskām MI struktūrām balstīts fokuss.

Politika un regulējums: ES izcilais MI likums, kas oficiāli pieņemts 2025. gada sākumā, ir nostiprinājis globālus standartus MI pārvaldībā. Likums ievieš riska balstītu pieeju, nosakot stingras prasības augsta riska MI sistēmām, un veicina caurredzamību un atbildību. Šī regulatīvā skaidrība ir stimulējusi gan vietējos, gan starptautiskos investorus palielināt savas investīcijas Eiropas MI projektos.
Investīciju tendences: Startup uzņēmumiem, kas nodarbojas ar MI, 2025. gada pirmajā pusgadā tika piesaistīti 7,2 miljardi eiro riska kapitāla, kas ir 15% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (Sifted). Galvenie investīciju centri ir Vācija, Francija un Nīderlande, ar jaunu aktivitāti Centrālajā un Austrumeiropā. Sevišķi nozaru kā veselības aprūpe, ražošana un finanšu pakalpojumi piesaista visvairāk kapitāla, atspoguļojot ES stratēģiskās prioritātes.
Korporatīvā pieņemšana: Vairāk nekā 60% lielo uzņēmumu ES ir integrējuši MI savā darbībā, pieaugot no 48% 2023. gadā (Eurostat). Pieņemšana īpaši izteikti attiecas uz procesu automatizāciju, prognozējošu analītiku un klientu apkalpošanu. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVM) arī pielāgojas, ko atbalsta ES finansēti iniciatīvas kā Digitālā Eiropa programma un MI inovāciju centri.
Pētījumi un talanti: ES ir palielinājusi finansējumu MI pētījumiem, ar Horizon Europe, kas piešķir 2,1 miljardu eiro ar MI saistītajiem projektiem 2025. gadā. Reģions arī risina talantu trūkumu, izstrādājot pārrobežu izglītības programmas un partnerattiecības ar vadošajām universitātēm (Horizon Europe).

Apkopojot, ES MI ainava 2025. gada jūnijā raksturojas ar spēcīgu investīciju dinamiku, progresīvu regulāciju un apņemšanos attiecībā uz ētisku un iekļaujošu MI. Šie faktori sagaidāmi saglabās reģiona konkurētspēju un veicinās inovācijas visās nozarēs.

Tehnoloģiju tendences: Inovācijas, kas veido ES mākslīgā intelekta ekosistēmu

Eiropas Savienības MI ekosistēma 2025. gadā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko virza regulatīvi uzlabojumi, palielināta investīciju plūsma un straujš starpvalstu sadarbības pieaugums. ES MI likuma īstenošana, kas stājās spēkā 2024. gadā, veido MI tehnoloģiju attīstību un izmantošanu dalībvalstīs, akcentējot ētiskos standartus, caurredzamību un cilvēku kontroli.

Regulatīvais novatorisms: ES MI likums ir nostiprinājis Eiropu kā globālu līderi atbildīgā MI jomā. Likuma riska balstītā pieeja klasificē MI sistēmas un uzliek stingras prasības augsta riska lietojumiem, piemēram, biometrijas identifikācijai un kritiskai infrastruktūrai. Šī regulatīvā skaidrība piesaista gan jaunizveidotus uzņēmumus, gan jau izveidotas tehnoloģiju kompānijas, meklējot stabilu inovāciju vidi (Euractiv).
Investīcijas un finansējums: 2025. gadā Eiropas Komisija palielināja tās MI finansējumu līdz vairāk nekā 2,5 miljardiem eiro, atbalstot uzticama MI pētījumus, attīstību un izmantošanu. MI izcilības centru tīkmia turpina veicināt sadarbību starp akadēmiju un nozari, paātrinot izrāvienus dabiskajā valodu apstrādē, datorredzē un robotikā.
Ģeneratīvais MI un daudzvalodu modeļi: Eiropas uzņēmumi veiksmīgi virzās uz priekšu ģeneratīvā MI jomā, koncentrējoties uz daudzvalodu un kultūras ziņā apzinātiem modeļiem. Projekti kā Mistral AI un Aleph Alpha piesaista lielus ieguldījumus, mērķējot uz Eiropas alternatīvām ASV MI gigantiem.
MI ilgtspējai: ES izmanto MI, lai veicinātu tā Zaļā darījuma mērķus. MI risinājumi tiek ieviesti enerģijas vadībā, gudrajā lauksaimniecībā un klimata modelēšanā, ar iniciatīvām kā AI4EU, kas atbalsta MI integrēšanu ilgtspējības projektos.
Talantu un prasmju attīstība: Risināt MI talantu trūkumu paliek prioritāte. Digitālās izglītības rīcības plāns un jaunas publiski privātas partnerattiecības paplašina MI izglītību un apguvi, mērķējot apmācīt vairāk nekā 1 miljonu MI speciālistu līdz 2030. gadam.

Kopumā, ES MI ainava 2025. gada jūnijā ir definēta ar inovāciju, regulāciju un sabiedrības ietekmes līdzsvaru, nostiprinot Eiropu kā svarīgu dalībnieku globālajā MI sacensībā.

Konkurences vide: Galvenie spēlētāji un stratēģiskie soļi

Mākslīgā intelekta (MI) konkurences vide Eiropas Savienībā (ES) ātri attīstās, ko virza regulatīvās izmaiņas, palielinātas investīcijas un stratēģiskās partnerības. 2025. gada jūnijā ES MI tirgus, visticamāk, sasniegs 22,4 miljardus eiro, ar 18,7% sarežģīto gadā (CAGR) no 2023. līdz 2025. gadam (Statista).

Galvenie spēlētāji:
- SAP SE (Vācija): Turpina vadīt uzņēmumu MI risinājumos, paplašinot tās MI vadītās ERP un analītikas piedāvājumus. 2025. gada maijā SAP paziņoja par 1,2 miljardu eiro investīciju MI pētniecības un attīstības centros Vācijā un Francijā (SAP Jaunumi).
- Siemens AG (Vācija): Fokuss uz rūpniecisko MI, īpaši ražošanas automatizāciju un gudro infrastruktūru. Siemens jūnijā 2025. gadā slēdza partnerību ar Francijas startup Owkin, lai paātrinātu MI vadītu veselības aprūpes diagnostiku (Siemens preses izdevumi).
- DeepMind (Apvienotā Karaliste, tagad daļa no Alphabet): Neskatoties uz Brexit, DeepMind saglabā spēcīgu klātbūtni ES, sadarbojoties ar Eiropas universitātēm un slimnīcām MI zāļu atklājumam un klimata modelēšanai (DeepMind blogs).
- Atos (Francija): Vadošais MI vadīto kiberdrošības un mākoņpakalpojumu sniedzējs, Atos 2025. gada aprīlī uzsāka savu jauno “Uzticamo MI” platformu, kas ir saskaņota ar ES MI likuma caurredzamības prasībām (Atos ziņu biļetens).
- Mazie inovatori: Jaunizveidoti uzņēmumi kā Aleph Alpha (Vācija) un Helsing (Vācija) gūst panākumus ģeneratīvā MI un aizsardzības lietojumos, attiecīgi, droši gūstot lielus finansējumus 2025. gada sākumā (Sifted).
Stratēģiskie soļi:
- Pārrobežu sadarbība: ES AI4EU iniciatīva turpina veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, ar jaunām kopīgām pētījumu mītnēm Spānijā un Itālijā, kas paziņotas 2025. gada jūnijā (AI4EU Jaunumi).
- Atbilstība un regulācija: ES MI likuma pabeigšana 2025. gada maijā ir mudinājusi lielos spēlētājus paātrināt atbilstības centienus, palielinot investīcijas izskaidrojamās un ētiskās MI sistēmās (Eiropas Komisija).
- Publiski privātas partnerattiecības: Eiropas Komisijas 2 miljardu eiro “MI Eiropai” fonds, kas uzsākts 2025. gada martā, veicina jaunus partnerības starp tehnoloģiju gigantiem un publiskām institūcijām (Digitālā stratēģija ES).

Kopumā, ES MI sektors izceļas ar spēcīgu konkurenci, regulācijām virzītu inovāciju un pieaugošu fokusu uz ētisku un uzticamu MI, nostiprinot Eiropu kā globālu līderi atbildīgā MI attīstībā.

Izaugsmes prognozes: Prognozes mākslīgā intelekta paplašināšanai

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo strauju izaugsmi mākslīgā intelekta (MI) pieņemšanā, ko virza spēcīgi politikas ietvari, palielinātas investīcijas un straujš MI virzītas inovācijas pieaugums. 2025. gada jūnijā paredzams, ka ES MI tirgus sasniegs 45 miljardus eiro, pieaugot no 32 miljardiem eiro 2023. gadā, kas atspoguļo apmēram 18% sarežģīto gadā.

Politika un regulējums: ES MI likuma īstenošana, kas stājās spēkā 2024. gadā, ir izveidojusi saskaņotu juridisko ietvaru, veicinot uzticību un paātrinot MI pieņemšanu dalībvalstīs. Likuma risku balstītā pieeja, visticamāk, stimulēs investīcijas atbilstošos MI risinājumos, īpaši veselības aprūpē, finansēs un ražošanā.
Investīciju tendences: Riska kapitāls un publiskais finansējums MI startup uzņēmumiem ES sasniedza rekordlielus 8,7 miljardus eiro 2025. gada pirmajā pusgadā, kas ir 22% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Galvenās ekonomikas, piemēram, Vācija, Francija un Nīderlande, dominē gan privātajās, gan publiskajās investīcijās.
Nozaru izaugsme: Veselības aprūpes nozare prognozēta ar ātrāko MI pieņemšanu, ar izdevumiem, kas paredzēti pieaugt par 25% 2025. gadā, ko virza uzlabojumi diagnostikā un personalizētajā medicīnā (Eiropas Komisija). Ražošana un loģistika arī ir gatavas divciparu izaugsmei, izmantojot MI automatizācijai un piegādes ķēdes optimizācijai.
Talanti un pētījumi: ES pamatīgi investē MI pētniecībā un talantu attīstībā, piešķirot vairāk nekā 2 miljardus eiro MI pētniecības programmām 2025. gadā. Iniciatīvas kā Eiropas MI alianse un Digitālā Eiropa programma veicina sadarbību starp akadēmiju, nozari un valdību.

Skatoties uz priekšu, analītiķi prognozē, ka līdz 2030. gadam ES MI tirgus varētu pārsniegt 110 miljardus eiro, nostiprinot Eiropu kā globālu līderi ētiskā un inovatīva MI izmantošanā. Regulējošās skaidrības, investīciju dinamika un augsti kvalificēti darbinieki, visticamāk, nodrošinās spēcīgu MI izaugsmi visā reģionā.

Reģionālā analīze: Valsts līmeņa ieskati un karstās vietas

Eiropas Savienība (ES) turpina paātrināt mākslīgā intelekta (MI) pieņemšanu un regulēšanu, nostiprinot sevi kā globālu līderi atbildīgā MI attīstībā. 2025. gada jūnijā vairākas svarīgas tendences un attīstības veido ES MI ainavu dalībvalstīs.

MI likuma īstenošana: ES izcilā MI likuma, kas oficiāli pieņemts 2024. gadā, šobrīd ir sākotnējā īstenošanas posmā. Likums ievieš risku balstītu ietvaru, nosakot stingras prasības augsta riska MI sistēmām, piemēram, veselības aprūpē, transportā un finanšu nozarē. Dalībvalstis izveido nacionālās uzraudzības iestādes, un Eiropas MI birojs ir uzsācis sniegt norādes par atbilstību un izpildi.
Investīcijas un finansējums: ES ir palielinājusi MI investīcijas, ar Digitālās Eiropas programmu, kas piešķir vairāk nekā 2,5 miljardus eiro MI pētniecībai, testēšanai un izmantošanai no 2024. līdz 2027. gadam. Francija, Vācija un Nīderlande ir vadošās publiskajās un privātajās MI finansējumā, ar Francijas plānu “Francija 2030”, kas atvēl 1,5 miljardus eiro MI inovācijai.
MI startup un ekosistēmas: ES MI startup ekosistēma plaukst, ar vairāk nekā 2000 aktīviem MI startup uzņēmumiem 2025. gadā (EU-Startups). Karstās vietas ir Parīze, Berlīne, Amsterdama un Barselona, katra veicinot klasterus jomās kā ģeneratīvais MI, robotika un MI ilgtspējībai.
Talantu un prasmju attīstība: ES risina MI talantu trūkumu ar iniciatīvām kā Digitālās izglītības rīcības plāns un pārrobežu MI maģistrantūras programmām. MI speciālistu skaits ES 2024. gadā pieauga par 18% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ar Vāciju un Zviedriju, kas veicina MI darbaspēka paplašināšanu.
Ētika un uzticība: ES fokuss uz ētisku MI ir redzams MI uzņemto Uzticamu MI ētikas vadlīniju pieņemšanā. Šīs vadlīnijas tagad tiek integrētas publiskajās iepirkumos un korporatīvajā pārvaldībā, nosakot globālus standartus atbildīgai MI.

Apkopojot, ES koordinētā regulējošā pieeja, spēcīga finansēšana un akcentēšana uz ētiku un talantu attīstību padara to par galveno MI karsto vietu. Kamēr MI likuma noteikumi stājas spēkā, paredzam, ka reģionā pieaugs inovācijas, pārrobežu sadarbība un globāla ietekme mākslīgā intelekta nākotnes veidošanā.

Nākotnes redzējums: Paredzamās attīstības un politikas virzieni

Eiropas Savienība (ES) turpina nostiprināt sevi kā globālu līderi mākslīgā intelekta (MI) regulēšanā un attīstībā. 2025. gada jūnijā vairākas galvenās attīstības un politikas virzieni veido MI nākotni visā kontinentā.

ES MI likuma īstenošana: Izcilais ES MI likums, kas oficiāli pieņemts 2024. gadā, šobrīd ieiet pakāpeniskā ieviešanā. Likums ievieš riska balstītu ietvaru, nosakot stingras prasības augsta riska MI sistēmām jomās kā veselības aprūpe, transports un tiesībaizsardzība. Uzņēmumi iegulda atbilstības infrastruktūrā, un Eiropas Mākslīgā intelekta padome (EAIB) ir uzsākusi izsniegt norādes par atbilstības vērtēšanu un uzraudzību pēc tirgus.
Investīcijas un inovācijas: ES ir palielinājusi finansējumu MI pētniecībai un inovācijām, caur Horizon Europe programmu, piešķirot vairāk nekā 2 miljardus eiro 2025-2027. Šis finansējums atbalsta projektus uzticamā MI, robotikā un MI klimata rīcībai. Eiropas Inovāciju padome (EIC) arī veicina MI startup uzņēmumus, koncentrējoties uz ētiskām un ilgtspējīgām risinājumiem.
Datavaldība un digitālā infrastruktūra: Datavienība un Eiropas datu stratēģija atvieglo drošu datu apmaiņu un inter-operabilitāti, kas ir būtiskas MI attīstībai. ES iegulda augstas veiktspējas datoru un mākoņa infrastruktūrā, mērķējot mazināt atkarību no neeiropiešiem sniedzējiem un stiprināt digitālo suverenitāti.
MI talanti un prasmes: Risināt MI prasmju trūkumu paliek prioritāte. Digitālās izglītības rīcības plāns paplašina MI mācību programmas universitātēs un profesionālajā apmācībā, kamēr publiski privātas partnerattiecības veicina mūžizglītību MI un datu zinātnē.
Starptautiskā sadarbība un standarti: ES aktīvi sadarbojas ar globālajiem partneriem, lai harmonizētu MI standartus un veicinātu atbildīgu MI. Recent agreements with the US and Japan focus on interoperability, ethical guidelines, and joint research initiatives (Eiropas Komisija).

Skatoties uz priekšu, ES pieeja MI sagaidāma līdzsvarot inovāciju ar stingriem aizsardzības pasākumiem, nosakot precedentu globālajā MI pārvaldībā. Nepārtrauktās politikas pārskats un ieinteresēto pušu konsultācijas, visticamāk, precizēs regulējuma ainavu, nodrošinot, ka MI attīstība atbilst Eiropas vērtībām attiecībā uz caurredzamību, atbildību un cilvēktiesībām.

Izaicinājumi un iespējas: Barjeru pārvarēšana un potenciāla atbloķēšana

Eiropas Savienība (ES) turpina nostiprināt sevi kā globālu līderi mākslīgā intelekta (MI) pārvaldībai, inovācijām un ētiskai ieviešanai. 2025. gada jūnijā ainava veidojas gan no ievērojamiem izaicinājumiem, gan no solīgām iespējām, ko nosaka regulatīvie uzlabojumi, investīciju tendences un mainīgas tirgus dinamika.

Regulatores vide: ES izcilais MI likums, kas oficiāli pieņemts 2024. gada sākumā, šobrīd ir sākotnējā ieviešanas posmā. Šis regulējums ievieš riska balstītu ietvaru MI pielietojumiem, uzlabojot caurredzamību, atbildību un cilvēku kontroli. Lai gan likuma mērķis ir veicināt uzticību un drošību, uzņēmumi saskaras ar atbilstības izaicinājumiem, īpaši MVM, kas nav pietiekami resursi, lai veiktu plašas dokumentācijas un riska novērtēšanas procedūras (Euractiv).
Investīcijas un inovācijas: ES ir palielinājusi finansējumu MI pētījumiem un startup uzņēmumiem, ar Digitālās Eiropas programmu un Horizon Europe, kas piešķir vairāk nekā 2 miljardus eiro MI projektiem līdz 2025. gadam. Tomēr reģions joprojām atpaliek no ASV un Ķīnas privātajās investīcijās un “unicorn” veidošanā, uzsverot nepieciešamību pēc vairāk riska kapitāla un starpvalstu sadarbības (Statista).
Talanti un prasmju trūkums: Pieprasījums pēc MI speciālistiem ES pārsniedz piedāvājumu, ar ziņotu trūkumu vairāk nekā 500 000 kvalificētu profesionāļu 2025. gada vidū (Euronews). Iniciatīvas, lai uzlabotu darba spēku un piesaistītu globālos talantus, ir uzsāktas, bet konkurence joprojām ir smaga.
Datu pieejamība un infrastruktūra: ES fokuss uz datu suverenitāti, ko ilustrē Datu akts, rada iespējas drošai datu apmaiņai un inovācijām. Tomēr sadrumstaloti datu standarti un ierobežota piekļuve augstākās kvalitātes datu kopām joprojām ir barjeras MI izstrādātājiem.
Iespējas svarīgās nozarēs: MI pieņemšana paātrinās veselības aprūpē, ražošanā un publiskajos pakalpojumos, ko atbalsta ES pilotprojekti un publiski privātas partnerattiecības. Uzticama MI un digitālās suverenitātes virzība atver jaunas tirgus iespējas Eiropas MI risinājumiem, īpaši privātumu jutīgas lietojumprogrammas (Eiropas Komisija).

Apkopojot, lai gan regulatīvā sarežģītība un talantu trūkums rada šķēršļus, ES proaktīvā pieeja MI pārvaldībai un investīcijām atbloķē nozīmīgu potenciālu inovācijām, ētiskai vadībai un globālai konkurētspējai.